Cik lieli ir deflācijas draudi Latvijā?

Latvijai šāds risks ir mazāks nekā lielām, uz iekšējo pieprasījumu balstītām tautsaimniecībām.  Tā kā esam mazi un uz Eiropas fona teju nesvarīgi, tad lielās importa atkarības dēļ esam saistīti ar cenu līmeni un pārmaiņām citur.

Kāda ir citu valstu pieredze ar deflāciju?

Vispārzināmi deflācijas periodi pēdējos gados izriet no lielām krīzēm. Kā piemērus var minēt ASV lielās depresijas laikā, Japānu un Honkongu pēc Āzijas finanšu krīzes.

Faktiski 2010.gadā vairāku valstu centrālās bankas aizdeva naudu ar negatīvu procentu likmi, kas varētu likties muļķīgi, taču tā bija rīcība ar mērķi izvairīties no deflācijas. Tā neizbēgami bija gaidāma pēc 2008. gada finanšu sistēmas sabrukuma.

Interesanti vārdi, ko par šo laika periodu teicis kāds zviedru baņķieris: “Deflācija iestājas tad, kad vienkāršais cilvēks domā – es neiepirkšos šodien, jo rīt būs lētāk. Taču viņš neiepērkas arī nākamajā dienā, jo aizparīt taču būs vēl lētāk.”

Vai deflācija vērtējama pozitīvi?

Patiesībā daudzi uzskata, ka deflācija nāk par sliktu valstīm un parādniekiem, taču ir labvēlīga pārējiem, pamatojot šo viedokli ar to, ka šie cilvēki var veidot jaunus uzņēmumus un cīnīties pret kredītsaistībās iegrimušajiem ar zemākām cenām. Bet patiesība, protams, nav tik viennozīmīga.


Leave a Reply

Your email address will not be published / Required fields are marked *